Perfect passive participle of effringō.
effrāctus (feminine effrācta, neuter effrāctum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | effrāctus | effrācta | effrāctum | effrāctī | effrāctae | effrācta | |
genitive | effrāctī | effrāctae | effrāctī | effrāctōrum | effrāctārum | effrāctōrum | |
dative | effrāctō | effrāctae | effrāctō | effrāctīs | |||
accusative | effrāctum | effrāctam | effrāctum | effrāctōs | effrāctās | effrācta | |
ablative | effrāctō | effrāctā | effrāctō | effrāctīs | |||
vocative | effrācte | effrācta | effrāctum | effrāctī | effrāctae | effrācta |