Present participle of ējiciō
ējiciēns (genitive ējicientis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | ējiciēns | ējicientēs | ējicientia | ||
genitive | ējicientis | ējicientium | |||
dative | ējicientī | ējicientibus | |||
accusative | ējicientem | ējiciēns | ējicientēs ējicientīs |
ējicientia | |
ablative | ējiciente ējicientī1 |
ējicientibus | |||
vocative | ējiciēns | ējicientēs | ējicientia |
1When used purely as an adjective.