Ultimately from Latin expertus.
eksperts m (1st declension, feminine form: eksperte)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | eksperts | eksperti |
accusative (akuzatīvs) | ekspertu | ekspertus |
genitive (ģenitīvs) | eksperta | ekspertu |
dative (datīvs) | ekspertam | ekspertiem |
instrumental (instrumentālis) | ekspertu | ekspertiem |
locative (lokatīvs) | ekspertā | ekspertos |
vocative (vokatīvs) | ekspert | eksperti |