Perfect passive participle of ēloquor.
ēlocūtus (feminine ēlocūta, neuter ēlocūtum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēlocūtus | ēlocūta | ēlocūtum | ēlocūtī | ēlocūtae | ēlocūta | |
genitive | ēlocūtī | ēlocūtae | ēlocūtī | ēlocūtōrum | ēlocūtārum | ēlocūtōrum | |
dative | ēlocūtō | ēlocūtae | ēlocūtō | ēlocūtīs | |||
accusative | ēlocūtum | ēlocūtam | ēlocūtum | ēlocūtōs | ēlocūtās | ēlocūta | |
ablative | ēlocūtō | ēlocūtā | ēlocūtō | ēlocūtīs | |||
vocative | ēlocūte | ēlocūta | ēlocūtum | ēlocūtī | ēlocūtae | ēlocūta |