Perfect passive participle of ēmānō.
ēmānātus (feminine ēmānāta, neuter ēmānātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēmānātus | ēmānāta | ēmānātum | ēmānātī | ēmānātae | ēmānāta | |
genitive | ēmānātī | ēmānātae | ēmānātī | ēmānātōrum | ēmānātārum | ēmānātōrum | |
dative | ēmānātō | ēmānātae | ēmānātō | ēmānātīs | |||
accusative | ēmānātum | ēmānātam | ēmānātum | ēmānātōs | ēmānātās | ēmānāta | |
ablative | ēmānātō | ēmānātā | ēmānātō | ēmānātīs | |||
vocative | ēmānāte | ēmānāta | ēmānātum | ēmānātī | ēmānātae | ēmānāta |