Perfect passive participle of ēmancipō.
ēmancipātus (feminine ēmancipāta, neuter ēmancipātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēmancipātus | ēmancipāta | ēmancipātum | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipāta | |
genitive | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipātī | ēmancipātōrum | ēmancipātārum | ēmancipātōrum | |
dative | ēmancipātō | ēmancipātae | ēmancipātō | ēmancipātīs | |||
accusative | ēmancipātum | ēmancipātam | ēmancipātum | ēmancipātōs | ēmancipātās | ēmancipāta | |
ablative | ēmancipātō | ēmancipātā | ēmancipātō | ēmancipātīs | |||
vocative | ēmancipāte | ēmancipāta | ēmancipātum | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipāta |