Perfect passive participle of ēmarginō.
ēmarginātus (feminine ēmargināta, neuter ēmarginātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēmarginātus | ēmargināta | ēmarginātum | ēmarginātī | ēmarginātae | ēmargināta | |
genitive | ēmarginātī | ēmarginātae | ēmarginātī | ēmarginātōrum | ēmarginātārum | ēmarginātōrum | |
dative | ēmarginātō | ēmarginātae | ēmarginātō | ēmarginātīs | |||
accusative | ēmarginātum | ēmarginātam | ēmarginātum | ēmarginātōs | ēmarginātās | ēmargināta | |
ablative | ēmarginātō | ēmarginātā | ēmarginātō | ēmarginātīs | |||
vocative | ēmargināte | ēmargināta | ēmarginātum | ēmarginātī | ēmarginātae | ēmargināta |