From Latin emblēma, from Ancient Greek ἔμβλημα (émblēma).
emblēma f (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | emblēma | emblēmas |
genitive (ģenitīvs) | emblēmas | emblēmu |
dative (datīvs) | emblēmai | emblēmām |
accusative (akuzatīvs) | emblēmu | emblēmas |
instrumental (instrumentālis) | emblēmu | emblēmām |
locative (lokatīvs) | emblēmā | emblēmās |
vocative (vokatīvs) | emblēma | emblēmas |