ēmendātior (comparative, neuter ēmendātius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | ēmendātior | ēmendātius | ēmendātiōrēs | ēmendātiōra | |
genitive | ēmendātiōris | ēmendātiōrum | |||
dative | ēmendātiōrī | ēmendātiōribus | |||
accusative | ēmendātiōrem | ēmendātius | ēmendātiōrēs ēmendātiōrīs |
ēmendātiōra | |
ablative | ēmendātiōre ēmendātiōrī |
ēmendātiōribus | |||
vocative | ēmendātior | ēmendātius | ēmendātiōrēs | ēmendātiōra |