Future active participle of ēmendō.
ēmendātūrus (feminine ēmendātūra, neuter ēmendātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēmendātūrus | ēmendātūra | ēmendātūrum | ēmendātūrī | ēmendātūrae | ēmendātūra | |
genitive | ēmendātūrī | ēmendātūrae | ēmendātūrī | ēmendātūrōrum | ēmendātūrārum | ēmendātūrōrum | |
dative | ēmendātūrō | ēmendātūrae | ēmendātūrō | ēmendātūrīs | |||
accusative | ēmendātūrum | ēmendātūram | ēmendātūrum | ēmendātūrōs | ēmendātūrās | ēmendātūra | |
ablative | ēmendātūrō | ēmendātūrā | ēmendātūrō | ēmendātūrīs | |||
vocative | ēmendātūre | ēmendātūra | ēmendātūrum | ēmendātūrī | ēmendātūrae | ēmendātūra |