Future active participle of ēmendīcō.
ēmendīcātūrus (feminine ēmendīcātūra, neuter ēmendīcātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēmendīcātūrus | ēmendīcātūra | ēmendīcātūrum | ēmendīcātūrī | ēmendīcātūrae | ēmendīcātūra | |
genitive | ēmendīcātūrī | ēmendīcātūrae | ēmendīcātūrī | ēmendīcātūrōrum | ēmendīcātūrārum | ēmendīcātūrōrum | |
dative | ēmendīcātūrō | ēmendīcātūrae | ēmendīcātūrō | ēmendīcātūrīs | |||
accusative | ēmendīcātūrum | ēmendīcātūram | ēmendīcātūrum | ēmendīcātūrōs | ēmendīcātūrās | ēmendīcātūra | |
ablative | ēmendīcātūrō | ēmendīcātūrā | ēmendīcātūrō | ēmendīcātūrīs | |||
vocative | ēmendīcātūre | ēmendīcātūra | ēmendīcātūrum | ēmendīcātūrī | ēmendīcātūrae | ēmendīcātūra |