Future active participle of ēmentior.
ēmentītūrus (feminine ēmentītūra, neuter ēmentītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēmentītūrus | ēmentītūra | ēmentītūrum | ēmentītūrī | ēmentītūrae | ēmentītūra | |
genitive | ēmentītūrī | ēmentītūrae | ēmentītūrī | ēmentītūrōrum | ēmentītūrārum | ēmentītūrōrum | |
dative | ēmentītūrō | ēmentītūrae | ēmentītūrō | ēmentītūrīs | |||
accusative | ēmentītūrum | ēmentītūram | ēmentītūrum | ēmentītūrōs | ēmentītūrās | ēmentītūra | |
ablative | ēmentītūrō | ēmentītūrā | ēmentītūrō | ēmentītūrīs | |||
vocative | ēmentītūre | ēmentītūra | ēmentītūrum | ēmentītūrī | ēmentītūrae | ēmentītūra |