Perfect passive participle of ēmentior.
ēmentītus (feminine ēmentīta, neuter ēmentītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēmentītus | ēmentīta | ēmentītum | ēmentītī | ēmentītae | ēmentīta | |
genitive | ēmentītī | ēmentītae | ēmentītī | ēmentītōrum | ēmentītārum | ēmentītōrum | |
dative | ēmentītō | ēmentītae | ēmentītō | ēmentītīs | |||
accusative | ēmentītum | ēmentītam | ēmentītum | ēmentītōs | ēmentītās | ēmentīta | |
ablative | ēmentītō | ēmentītā | ēmentītō | ēmentītīs | |||
vocative | ēmentīte | ēmentīta | ēmentītum | ēmentītī | ēmentītae | ēmentīta |