From Ancient Greek ἐμεσηνός (emesēnós).
emesēnus (feminine emesēna, neuter emesēnum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | emesēnus | emesēna | emesēnum | emesēnī | emesēnae | emesēna | |
genitive | emesēnī | emesēnae | emesēnī | emesēnōrum | emesēnārum | emesēnōrum | |
dative | emesēnō | emesēnae | emesēnō | emesēnīs | |||
accusative | emesēnum | emesēnam | emesēnum | emesēnōs | emesēnās | emesēna | |
ablative | emesēnō | emesēnā | emesēnō | emesēnīs | |||
vocative | emesēne | emesēna | emesēnum | emesēnī | emesēnae | emesēna |