emptito

Hello, you have come here looking for the meaning of the word emptito. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word emptito, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say emptito in singular and plural. Everything you need to know about the word emptito you have here. The definition of the word emptito will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofemptito, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Latin

Etymology

ēmptus, perfect passive participle of emō (“to buy”) +‎ -itō (frequentative)

Pronunciation

Verb

ēmptitō (present infinitive ēmptitāre, perfect active ēmptitāvī, supine ēmptitātum); first conjugation

  1. (transitive) to be in the habit of buying, purchasing

Conjugation

   Conjugation of ēmptitō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēmptitō ēmptitās ēmptitat ēmptitāmus ēmptitātis ēmptitant
imperfect ēmptitābam ēmptitābās ēmptitābat ēmptitābāmus ēmptitābātis ēmptitābant
future ēmptitābō ēmptitābis ēmptitābit ēmptitābimus ēmptitābitis ēmptitābunt
perfect ēmptitāvī ēmptitāvistī ēmptitāvit ēmptitāvimus ēmptitāvistis ēmptitāvērunt,
ēmptitāvēre
pluperfect ēmptitāveram ēmptitāverās ēmptitāverat ēmptitāverāmus ēmptitāverātis ēmptitāverant
future perfect ēmptitāverō ēmptitāveris ēmptitāverit ēmptitāverimus ēmptitāveritis ēmptitāverint
passive present ēmptitor ēmptitāris,
ēmptitāre 		ēmptitātur ēmptitāmur ēmptitāminī ēmptitantur
imperfect ēmptitābar ēmptitābāris,
ēmptitābāre 		ēmptitābātur ēmptitābāmur ēmptitābāminī ēmptitābantur
future ēmptitābor ēmptitāberis,
ēmptitābere 		ēmptitābitur ēmptitābimur ēmptitābiminī ēmptitābuntur
perfect ēmptitātus + present active indicative of sum
pluperfect ēmptitātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēmptitātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēmptitem ēmptitēs ēmptitet ēmptitēmus ēmptitētis ēmptitent
imperfect ēmptitārem ēmptitārēs ēmptitāret ēmptitārēmus ēmptitārētis ēmptitārent
perfect ēmptitāverim ēmptitāverīs ēmptitāverit ēmptitāverīmus ēmptitāverītis ēmptitāverint
pluperfect ēmptitāvissem ēmptitāvissēs ēmptitāvisset ēmptitāvissēmus ēmptitāvissētis ēmptitāvissent
passive present ēmptiter ēmptitēris,
ēmptitēre 		ēmptitētur ēmptitēmur ēmptitēminī ēmptitentur
imperfect ēmptitārer ēmptitārēris,
ēmptitārēre 		ēmptitārētur ēmptitārēmur ēmptitārēminī ēmptitārentur
perfect ēmptitātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēmptitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēmptitā — — ēmptitāte —
future — ēmptitātō ēmptitātō — ēmptitātōte ēmptitantō
passive present — ēmptitāre — — ēmptitāminī —
future — ēmptitātor ēmptitātor — — ēmptitantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēmptitāre ēmptitāvisse ēmptitātūrum esse ēmptitārī ēmptitātum esse ēmptitātum īrī
participles ēmptitāns — ēmptitātūrus — ēmptitātus ēmptitandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēmptitandī ēmptitandō ēmptitandum ēmptitandō ēmptitātum ēmptitātū

References

  • “emptito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “emptito”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
Wikious
Boobota
Sagapedia