Perfect passive participle of ēmundō.
ēmundātus (feminine ēmundāta, neuter ēmundātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēmundātus | ēmundāta | ēmundātum | ēmundātī | ēmundātae | ēmundāta | |
genitive | ēmundātī | ēmundātae | ēmundātī | ēmundātōrum | ēmundātārum | ēmundātōrum | |
dative | ēmundātō | ēmundātae | ēmundātō | ēmundātīs | |||
accusative | ēmundātum | ēmundātam | ēmundātum | ēmundātōs | ēmundātās | ēmundāta | |
ablative | ēmundātō | ēmundātā | ēmundātō | ēmundātīs | |||
vocative | ēmundāte | ēmundāta | ēmundātum | ēmundātī | ēmundātae | ēmundāta |