Perfect passive participle of ēnōdō.
ēnōdātus (feminine ēnōdāta, neuter ēnōdātum, adverb ēnōdātē); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēnōdātus | ēnōdāta | ēnōdātum | ēnōdātī | ēnōdātae | ēnōdāta | |
genitive | ēnōdātī | ēnōdātae | ēnōdātī | ēnōdātōrum | ēnōdātārum | ēnōdātōrum | |
dative | ēnōdātō | ēnōdātae | ēnōdātō | ēnōdātīs | |||
accusative | ēnōdātum | ēnōdātam | ēnōdātum | ēnōdātōs | ēnōdātās | ēnōdāta | |
ablative | ēnōdātō | ēnōdātā | ēnōdātō | ēnōdātīs | |||
vocative | ēnōdāte | ēnōdāta | ēnōdātum | ēnōdātī | ēnōdātae | ēnōdāta |