enoto

Hello, you have come here looking for the meaning of the word enoto. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word enoto, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say enoto in singular and plural. Everything you need to know about the word enoto you have here. The definition of the word enoto will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofenoto, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Latin

Pronunciation

Verb

ēnotō (present infinitive ēnotāre, perfect active ēnotāvī, supine ēnotātum); first conjugation

  1. to mark out, note down

Conjugation

   Conjugation of ēnotō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēnotō ēnotās ēnotat ēnotāmus ēnotātis ēnotant
imperfect ēnotābam ēnotābās ēnotābat ēnotābāmus ēnotābātis ēnotābant
future ēnotābō ēnotābis ēnotābit ēnotābimus ēnotābitis ēnotābunt
perfect ēnotāvī ēnotāvistī ēnotāvit ēnotāvimus ēnotāvistis ēnotāvērunt,
ēnotāvēre
pluperfect ēnotāveram ēnotāverās ēnotāverat ēnotāverāmus ēnotāverātis ēnotāverant
future perfect ēnotāverō ēnotāveris ēnotāverit ēnotāverimus ēnotāveritis ēnotāverint
passive present ēnotor ēnotāris,
ēnotāre
ēnotātur ēnotāmur ēnotāminī ēnotantur
imperfect ēnotābar ēnotābāris,
ēnotābāre
ēnotābātur ēnotābāmur ēnotābāminī ēnotābantur
future ēnotābor ēnotāberis,
ēnotābere
ēnotābitur ēnotābimur ēnotābiminī ēnotābuntur
perfect ēnotātus + present active indicative of sum
pluperfect ēnotātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēnotātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēnotem ēnotēs ēnotet ēnotēmus ēnotētis ēnotent
imperfect ēnotārem ēnotārēs ēnotāret ēnotārēmus ēnotārētis ēnotārent
perfect ēnotāverim ēnotāverīs ēnotāverit ēnotāverīmus ēnotāverītis ēnotāverint
pluperfect ēnotāvissem ēnotāvissēs ēnotāvisset ēnotāvissēmus ēnotāvissētis ēnotāvissent
passive present ēnoter ēnotēris,
ēnotēre
ēnotētur ēnotēmur ēnotēminī ēnotentur
imperfect ēnotārer ēnotārēris,
ēnotārēre
ēnotārētur ēnotārēmur ēnotārēminī ēnotārentur
perfect ēnotātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēnotātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēnotā ēnotāte
future ēnotātō ēnotātō ēnotātōte ēnotantō
passive present ēnotāre ēnotāminī
future ēnotātor ēnotātor ēnotantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēnotāre ēnotāvisse ēnotātūrum esse ēnotārī ēnotātum esse ēnotātum īrī
participles ēnotāns ēnotātūrus ēnotātus ēnotandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēnotandī ēnotandō ēnotandum ēnotandō ēnotātum ēnotātū

References

  • enoto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • enoto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • enoto in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016