ēnucleātus (feminine ēnucleāta, neuter ēnucleātum, adverb ēnucleātē); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēnucleātus | ēnucleāta | ēnucleātum | ēnucleātī | ēnucleātae | ēnucleāta | |
genitive | ēnucleātī | ēnucleātae | ēnucleātī | ēnucleātōrum | ēnucleātārum | ēnucleātōrum | |
dative | ēnucleātō | ēnucleātae | ēnucleātō | ēnucleātīs | |||
accusative | ēnucleātum | ēnucleātam | ēnucleātum | ēnucleātōs | ēnucleātās | ēnucleāta | |
ablative | ēnucleātō | ēnucleātā | ēnucleātō | ēnucleātīs | |||
vocative | ēnucleāte | ēnucleāta | ēnucleātum | ēnucleātī | ēnucleātae | ēnucleāta |