Perfect passive participle of ēnumerō.
ēnumerātus (feminine ēnumerāta, neuter ēnumerātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēnumerātus | ēnumerāta | ēnumerātum | ēnumerātī | ēnumerātae | ēnumerāta | |
genitive | ēnumerātī | ēnumerātae | ēnumerātī | ēnumerātōrum | ēnumerātārum | ēnumerātōrum | |
dative | ēnumerātō | ēnumerātae | ēnumerātō | ēnumerātīs | |||
accusative | ēnumerātum | ēnumerātam | ēnumerātum | ēnumerātōs | ēnumerātās | ēnumerāta | |
ablative | ēnumerātō | ēnumerātā | ēnumerātō | ēnumerātīs | |||
vocative | ēnumerāte | ēnumerāta | ēnumerātum | ēnumerātī | ēnumerātae | ēnumerāta |