enuntio

Hello, you have come here looking for the meaning of the word enuntio. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word enuntio, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say enuntio in singular and plural. Everything you need to know about the word enuntio you have here. The definition of the word enuntio will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofenuntio, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Latin

Alternative forms

Pronunciation

Verb

ēnūntiō (present infinitive ēnūntiāre, perfect active ēnūntiāvī, supine ēnūntiātum); first conjugation

  1. to say, reveal or disclose
  2. to report, express or declare

Conjugation

   Conjugation of ēnūntiō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēnūntiō ēnūntiās ēnūntiat ēnūntiāmus ēnūntiātis ēnūntiant
imperfect ēnūntiābam ēnūntiābās ēnūntiābat ēnūntiābāmus ēnūntiābātis ēnūntiābant
future ēnūntiābō ēnūntiābis ēnūntiābit ēnūntiābimus ēnūntiābitis ēnūntiābunt
perfect ēnūntiāvī ēnūntiāvistī ēnūntiāvit ēnūntiāvimus ēnūntiāvistis ēnūntiāvērunt,
ēnūntiāvēre
pluperfect ēnūntiāveram ēnūntiāverās ēnūntiāverat ēnūntiāverāmus ēnūntiāverātis ēnūntiāverant
future perfect ēnūntiāverō ēnūntiāveris ēnūntiāverit ēnūntiāverimus ēnūntiāveritis ēnūntiāverint
passive present ēnūntior ēnūntiāris,
ēnūntiāre 		ēnūntiātur ēnūntiāmur ēnūntiāminī ēnūntiantur
imperfect ēnūntiābar ēnūntiābāris,
ēnūntiābāre 		ēnūntiābātur ēnūntiābāmur ēnūntiābāminī ēnūntiābantur
future ēnūntiābor ēnūntiāberis,
ēnūntiābere 		ēnūntiābitur ēnūntiābimur ēnūntiābiminī ēnūntiābuntur
perfect ēnūntiātus + present active indicative of sum
pluperfect ēnūntiātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēnūntiātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēnūntiem ēnūntiēs ēnūntiet ēnūntiēmus ēnūntiētis ēnūntient
imperfect ēnūntiārem ēnūntiārēs ēnūntiāret ēnūntiārēmus ēnūntiārētis ēnūntiārent
perfect ēnūntiāverim ēnūntiāverīs ēnūntiāverit ēnūntiāverīmus ēnūntiāverītis ēnūntiāverint
pluperfect ēnūntiāvissem ēnūntiāvissēs ēnūntiāvisset ēnūntiāvissēmus ēnūntiāvissētis ēnūntiāvissent
passive present ēnūntier ēnūntiēris,
ēnūntiēre 		ēnūntiētur ēnūntiēmur ēnūntiēminī ēnūntientur
imperfect ēnūntiārer ēnūntiārēris,
ēnūntiārēre 		ēnūntiārētur ēnūntiārēmur ēnūntiārēminī ēnūntiārentur
perfect ēnūntiātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēnūntiātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēnūntiā — — ēnūntiāte —
future — ēnūntiātō ēnūntiātō — ēnūntiātōte ēnūntiantō
passive present — ēnūntiāre — — ēnūntiāminī —
future — ēnūntiātor ēnūntiātor — — ēnūntiantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēnūntiāre ēnūntiāvisse ēnūntiātūrum esse ēnūntiārī ēnūntiātum esse ēnūntiātum īrī
participles ēnūntiāns — ēnūntiātūrus — ēnūntiātus ēnūntiandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēnūntiandī ēnūntiandō ēnūntiandum ēnūntiandō ēnūntiātum ēnūntiātū

Descendants

References

  • “enuntio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “enuntio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • enuntio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
Wikious
Boobota
Sagapedia