Present participle of ēnūtriō
ēnūtriēns (genitive ēnūtrientis); third-declension one-termination participle
{{rfdef}}
.Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | ēnūtriēns | ēnūtrientēs | ēnūtrientia | ||
genitive | ēnūtrientis | ēnūtrientium | |||
dative | ēnūtrientī | ēnūtrientibus | |||
accusative | ēnūtrientem | ēnūtriēns | ēnūtrientēs ēnūtrientīs |
ēnūtrientia | |
ablative | ēnūtriente ēnūtrientī1 |
ēnūtrientibus | |||
vocative | ēnūtriēns | ēnūtrientēs | ēnūtrientia |
1When used purely as an adjective.