Present participle of ērādīcō.
ērādīcāns (genitive ērādīcantis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | ērādīcāns | ērādīcantēs | ērādīcantia | ||
genitive | ērādīcantis | ērādīcantium | |||
dative | ērādīcantī | ērādīcantibus | |||
accusative | ērādīcantem | ērādīcāns | ērādīcantēs ērādīcantīs |
ērādīcantia | |
ablative | ērādīcante ērādīcantī1 |
ērādīcantibus | |||
vocative | ērādīcāns | ērādīcantēs | ērādīcantia |
1When used purely as an adjective.