ērādīcātiō f (genitive ērādīcātiōnis); third declension
Third-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | ērādīcātiō | ērādīcātiōnēs |
genitive | ērādīcātiōnis | ērādīcātiōnum |
dative | ērādīcātiōnī | ērādīcātiōnibus |
accusative | ērādīcātiōnem | ērādīcātiōnēs |
ablative | ērādīcātiōne | ērādīcātiōnibus |
vocative | ērādīcātiō | ērādīcātiōnēs |