Present participle of ērigō.
ērigēns (genitive ērigentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | ērigēns | ērigentēs | ērigentia | ||
genitive | ērigentis | ērigentium | |||
dative | ērigentī | ērigentibus | |||
accusative | ērigentem | ērigēns | ērigentēs ērigentīs |
ērigentia | |
ablative | ērigente ērigentī1 |
ērigentibus | |||
vocative | ērigēns | ērigentēs | ērigentia |
1When used purely as an adjective.