Perfect passive participle of ēvāgīnō.
ēvāgīnātus (feminine ēvāgīnāta, neuter ēvāgīnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēvāgīnātus | ēvāgīnāta | ēvāgīnātum | ēvāgīnātī | ēvāgīnātae | ēvāgīnāta | |
genitive | ēvāgīnātī | ēvāgīnātae | ēvāgīnātī | ēvāgīnātōrum | ēvāgīnātārum | ēvāgīnātōrum | |
dative | ēvāgīnātō | ēvāgīnātae | ēvāgīnātō | ēvāgīnātīs | |||
accusative | ēvāgīnātum | ēvāgīnātam | ēvāgīnātum | ēvāgīnātōs | ēvāgīnātās | ēvāgīnāta | |
ablative | ēvāgīnātō | ēvāgīnātā | ēvāgīnātō | ēvāgīnātīs | |||
vocative | ēvāgīnāte | ēvāgīnāta | ēvāgīnātum | ēvāgīnātī | ēvāgīnātae | ēvāgīnāta |