Perfect passive participle of ēvītō.
ēvītātus (feminine ēvītāta, neuter ēvītātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēvītātus | ēvītāta | ēvītātum | ēvītātī | ēvītātae | ēvītāta | |
genitive | ēvītātī | ēvītātae | ēvītātī | ēvītātōrum | ēvītātārum | ēvītātōrum | |
dative | ēvītātō | ēvītātae | ēvītātō | ēvītātīs | |||
accusative | ēvītātum | ēvītātam | ēvītātum | ēvītātōs | ēvītātās | ēvītāta | |
ablative | ēvītātō | ēvītātā | ēvītātō | ēvītātīs | |||
vocative | ēvītāte | ēvītāta | ēvītātum | ēvītātī | ēvītātae | ēvītāta |