Perfect passive participle of excōgitō.
excōgitātus (feminine excōgitāta, neuter excōgitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | excōgitātus | excōgitāta | excōgitātum | excōgitātī | excōgitātae | excōgitāta | |
genitive | excōgitātī | excōgitātae | excōgitātī | excōgitātōrum | excōgitātārum | excōgitātōrum | |
dative | excōgitātō | excōgitātae | excōgitātō | excōgitātīs | |||
accusative | excōgitātum | excōgitātam | excōgitātum | excōgitātōs | excōgitātās | excōgitāta | |
ablative | excōgitātō | excōgitātā | excōgitātō | excōgitātīs | |||
vocative | excōgitāte | excōgitāta | excōgitātum | excōgitātī | excōgitātae | excōgitāta |