Future active participle of exhortor
exhortātūrus (feminine exhortātūra, neuter exhortātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | exhortātūrus | exhortātūra | exhortātūrum | exhortātūrī | exhortātūrae | exhortātūra | |
genitive | exhortātūrī | exhortātūrae | exhortātūrī | exhortātūrōrum | exhortātūrārum | exhortātūrōrum | |
dative | exhortātūrō | exhortātūrae | exhortātūrō | exhortātūrīs | |||
accusative | exhortātūrum | exhortātūram | exhortātūrum | exhortātūrōs | exhortātūrās | exhortātūra | |
ablative | exhortātūrō | exhortātūrā | exhortātūrō | exhortātūrīs | |||
vocative | exhortātūre | exhortātūra | exhortātūrum | exhortātūrī | exhortātūrae | exhortātūra |