Future active participle of existimō.
exīstimātūrus (feminine exīstimātūra, neuter exīstimātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | exīstimātūrus | exīstimātūra | exīstimātūrum | exīstimātūrī | exīstimātūrae | exīstimātūra | |
genitive | exīstimātūrī | exīstimātūrae | exīstimātūrī | exīstimātūrōrum | exīstimātūrārum | exīstimātūrōrum | |
dative | exīstimātūrō | exīstimātūrae | exīstimātūrō | exīstimātūrīs | |||
accusative | exīstimātūrum | exīstimātūram | exīstimātūrum | exīstimātūrōs | exīstimātūrās | exīstimātūra | |
ablative | exīstimātūrō | exīstimātūrā | exīstimātūrō | exīstimātūrīs | |||
vocative | exīstimātūre | exīstimātūra | exīstimātūrum | exīstimātūrī | exīstimātūrae | exīstimātūra |