Perfect passive participle of exornō.
exōrnātus (feminine exōrnāta, neuter exōrnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | exōrnātus | exōrnāta | exōrnātum | exōrnātī | exōrnātae | exōrnāta | |
genitive | exōrnātī | exōrnātae | exōrnātī | exōrnātōrum | exōrnātārum | exōrnātōrum | |
dative | exōrnātō | exōrnātae | exōrnātō | exōrnātīs | |||
accusative | exōrnātum | exōrnātam | exōrnātum | exōrnātōs | exōrnātās | exōrnāta | |
ablative | exōrnātō | exōrnātā | exōrnātō | exōrnātīs | |||
vocative | exōrnāte | exōrnāta | exōrnātum | exōrnātī | exōrnātae | exōrnāta |