Future active participle of expīlō.
expīlātūrus (feminine expīlātūra, neuter expīlātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | expīlātūrus | expīlātūra | expīlātūrum | expīlātūrī | expīlātūrae | expīlātūra | |
genitive | expīlātūrī | expīlātūrae | expīlātūrī | expīlātūrōrum | expīlātūrārum | expīlātūrōrum | |
dative | expīlātūrō | expīlātūrae | expīlātūrō | expīlātūrīs | |||
accusative | expīlātūrum | expīlātūram | expīlātūrum | expīlātūrōs | expīlātūrās | expīlātūra | |
ablative | expīlātūrō | expīlātūrā | expīlātūrō | expīlātūrīs | |||
vocative | expīlātūre | expīlātūra | expīlātūrum | expīlātūrī | expīlātūrae | expīlātūra |