Perfect passive participle of exsultō.
exsultātus (feminine exsultāta, neuter exsultātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | exsultātus | exsultāta | exsultātum | exsultātī | exsultātae | exsultāta | |
genitive | exsultātī | exsultātae | exsultātī | exsultātōrum | exsultātārum | exsultātōrum | |
dative | exsultātō | exsultātae | exsultātō | exsultātīs | |||
accusative | exsultātum | exsultātam | exsultātum | exsultātōs | exsultātās | exsultāta | |
ablative | exsultātō | exsultātā | exsultātō | exsultātīs | |||
vocative | exsultāte | exsultāta | exsultātum | exsultātī | exsultātae | exsultāta |