From extēnsus (“stretched out; extended”) + -īvus.
extēnsīvus (feminine extēnsīva, neuter extēnsīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | extēnsīvus | extēnsīva | extēnsīvum | extēnsīvī | extēnsīvae | extēnsīva | |
genitive | extēnsīvī | extēnsīvae | extēnsīvī | extēnsīvōrum | extēnsīvārum | extēnsīvōrum | |
dative | extēnsīvō | extēnsīvae | extēnsīvō | extēnsīvīs | |||
accusative | extēnsīvum | extēnsīvam | extēnsīvum | extēnsīvōs | extēnsīvās | extēnsīva | |
ablative | extēnsīvō | extēnsīvā | extēnsīvō | extēnsīvīs | |||
vocative | extēnsīve | extēnsīva | extēnsīvum | extēnsīvī | extēnsīvae | extēnsīva |