fortūnātior (neuter fortūnātius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | fortūnātior | fortūnātius | fortūnātiōrēs | fortūnātiōra | |
genitive | fortūnātiōris | fortūnātiōrum | |||
dative | fortūnātiōrī | fortūnātiōribus | |||
accusative | fortūnātiōrem | fortūnātius | fortūnātiōrēs fortūnātiōrīs |
fortūnātiōra | |
ablative | fortūnātiōre fortūnātiōrī |
fortūnātiōribus | |||
vocative | fortūnātior | fortūnātius | fortūnātiōrēs | fortūnātiōra |