fūnerātus (feminine fūnerāta, neuter fūnerātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | fūnerātus | fūnerāta | fūnerātum | fūnerātī | fūnerātae | fūnerāta | |
genitive | fūnerātī | fūnerātae | fūnerātī | fūnerātōrum | fūnerātārum | fūnerātōrum | |
dative | fūnerātō | fūnerātae | fūnerātō | fūnerātīs | |||
accusative | fūnerātum | fūnerātam | fūnerātum | fūnerātōs | fūnerātās | fūnerāta | |
ablative | fūnerātō | fūnerātā | fūnerātō | fūnerātīs | |||
vocative | fūnerāte | fūnerāta | fūnerātum | fūnerātī | fūnerātae | fūnerāta |