gallīnārius (feminine gallīnāria, neuter gallīnārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | gallīnārius | gallīnāria | gallīnārium | gallīnāriī | gallīnāriae | gallīnāria | |
genitive | gallīnāriī | gallīnāriae | gallīnāriī | gallīnāriōrum | gallīnāriārum | gallīnāriōrum | |
dative | gallīnāriō | gallīnāriae | gallīnāriō | gallīnāriīs | |||
accusative | gallīnārium | gallīnāriam | gallīnārium | gallīnāriōs | gallīnāriās | gallīnāria | |
ablative | gallīnāriō | gallīnāriā | gallīnāriō | gallīnāriīs | |||
vocative | gallīnārie | gallīnāria | gallīnārium | gallīnāriī | gallīnāriae | gallīnāria |
gallīnārius m (genitive gallīnāriī or gallīnārī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | gallīnārius | gallīnāriī |
genitive | gallīnāriī gallīnārī1 |
gallīnāriōrum |
dative | gallīnāriō | gallīnāriīs |
accusative | gallīnārium | gallīnāriōs |
ablative | gallīnāriō | gallīnāriīs |
vocative | gallīnārie | gallīnāriī |
1Found in older Latin (until the Augustan Age).