From garlaicīgs (“boring”) + -ums (with garlaicīgs from garlaiks (“boredom, tedium”) + -īgs, with k > c via palatalization, and garlaiks from garš (“long”) + laiks (“time”)).
Audio: | (file) |
garlaicīgums m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | garlaicīgums | — |
accusative (akuzatīvs) | garlaicīgumu | — |
genitive (ģenitīvs) | garlaicīguma | — |
dative (datīvs) | garlaicīgumam | — |
instrumental (instrumentālis) | garlaicīgumu | — |
locative (lokatīvs) | garlaicīgumā | — |
vocative (vokatīvs) | garlaicīgum | — |