Borrowed from Latin genitīvus.
Audio: | (file) |
genitivus m (plural genitivi or genitivussen)
See genetīvus.
genitīvus (feminine genitīva, neuter genitīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | genitīvus | genitīva | genitīvum | genitīvī | genitīvae | genitīva | |
genitive | genitīvī | genitīvae | genitīvī | genitīvōrum | genitīvārum | genitīvōrum | |
dative | genitīvō | genitīvae | genitīvō | genitīvīs | |||
accusative | genitīvum | genitīvam | genitīvum | genitīvōs | genitīvās | genitīva | |
ablative | genitīvō | genitīvā | genitīvō | genitīvīs | |||
vocative | genitīve | genitīva | genitīvum | genitīvī | genitīvae | genitīva |
genitīvus m (genitive genitīvī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | genitīvus | genitīvī |
genitive | genitīvī | genitīvōrum |
dative | genitīvō | genitīvīs |
accusative | genitīvum | genitīvōs |
ablative | genitīvō | genitīvīs |
vocative | genitīve | genitīvī |