grātulor (“congratulate, rejoice”) + -bundus
grātulābundus (feminine grātulābunda, neuter grātulābundum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | grātulābundus | grātulābunda | grātulābundum | grātulābundī | grātulābundae | grātulābunda | |
genitive | grātulābundī | grātulābundae | grātulābundī | grātulābundōrum | grātulābundārum | grātulābundōrum | |
dative | grātulābundō | grātulābundae | grātulābundō | grātulābundīs | |||
accusative | grātulābundum | grātulābundam | grātulābundum | grātulābundōs | grātulābundās | grātulābunda | |
ablative | grātulābundō | grātulābundā | grātulābundō | grātulābundīs | |||
vocative | grātulābunde | grātulābunda | grātulābundum | grātulābundī | grātulābundae | grātulābunda |