Present participle of grātulor.
grātulāns (genitive grātulantis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | grātulāns | grātulantēs | grātulantia | ||
genitive | grātulantis | grātulantium | |||
dative | grātulantī | grātulantibus | |||
accusative | grātulantem | grātulāns | grātulantēs grātulantīs |
grātulantia | |
ablative | grātulante grātulantī1 |
grātulantibus | |||
vocative | grātulāns | grātulantēs | grātulantia |
1When used purely as an adjective.