From grozāms (“which can or should be twisted”) + grābstīties (“to grope”).
grozāmgrābslis m (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | grozāmgrābslis | grozāmgrābšļi |
| accusative (akuzatīvs) | grozāmgrābsli | grozāmgrābšļus |
| genitive (ģenitīvs) | grozāmgrābšļa | grozāmgrābšļu |
| dative (datīvs) | grozāmgrābslim | grozāmgrābšļiem |
| instrumental (instrumentālis) | grozāmgrābsli | grozāmgrābšļiem |
| locative (lokatīvs) | grozāmgrābslī | grozāmgrābšļos |
| vocative (vokatīvs) | grozāmgrābsli | grozāmgrābšļi |