Perfect passive participle of grundiō.
grundītus (feminine grundīta, neuter grundītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | grundītus | grundīta | grundītum | grundītī | grundītae | grundīta | |
genitive | grundītī | grundītae | grundītī | grundītōrum | grundītārum | grundītōrum | |
dative | grundītō | grundītae | grundītō | grundītīs | |||
accusative | grundītum | grundītam | grundītum | grundītōs | grundītās | grundīta | |
ablative | grundītō | grundītā | grundītō | grundītīs | |||
vocative | grundīte | grundīta | grundītum | grundītī | grundītae | grundīta |
grundītus m (genitive grundītūs); fourth declension
Fourth-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | grundītus | grundītūs |
genitive | grundītūs | grundītuum |
dative | grundītuī | grundītibus |
accusative | grundītum | grundītūs |
ablative | grundītū | grundītibus |
vocative | grundītus | grundītūs |