From guttae (“spots or specks”) + -ātus.
guttātus (feminine guttāta, neuter guttātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | guttātus | guttāta | guttātum | guttātī | guttātae | guttāta | |
genitive | guttātī | guttātae | guttātī | guttātōrum | guttātārum | guttātōrum | |
dative | guttātō | guttātae | guttātō | guttātīs | |||
accusative | guttātum | guttātam | guttātum | guttātōs | guttātās | guttāta | |
ablative | guttātō | guttātā | guttātō | guttātīs | |||
vocative | guttāte | guttāta | guttātum | guttātī | guttātae | guttāta |