Perfect passive participle of habitō (“reside, inhabit”).
habitātus (feminine habitāta, neuter habitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | habitātus | habitāta | habitātum | habitātī | habitātae | habitāta | |
genitive | habitātī | habitātae | habitātī | habitātōrum | habitātārum | habitātōrum | |
dative | habitātō | habitātae | habitātō | habitātīs | |||
accusative | habitātum | habitātam | habitātum | habitātōs | habitātās | habitāta | |
ablative | habitātō | habitātā | habitātō | habitātīs | |||
vocative | habitāte | habitāta | habitātum | habitātī | habitātae | habitāta |