hadrūmētīnus (feminine hadrūmētīna, neuter hadrūmētīnum); first/second-declension adjective (Sometimes capitalised)
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | hadrūmētīnus | hadrūmētīna | hadrūmētīnum | hadrūmētīnī | hadrūmētīnae | hadrūmētīna | |
genitive | hadrūmētīnī | hadrūmētīnae | hadrūmētīnī | hadrūmētīnōrum | hadrūmētīnārum | hadrūmētīnōrum | |
dative | hadrūmētīnō | hadrūmētīnae | hadrūmētīnō | hadrūmētīnīs | |||
accusative | hadrūmētīnum | hadrūmētīnam | hadrūmētīnum | hadrūmētīnōs | hadrūmētīnās | hadrūmētīna | |
ablative | hadrūmētīnō | hadrūmētīnā | hadrūmētīnō | hadrūmētīnīs | |||
vocative | hadrūmētīne | hadrūmētīna | hadrūmētīnum | hadrūmētīnī | hadrūmētīnae | hadrūmētīna |