Perfect passive participle of haesitō (“hesitate”).
haesitātus (feminine haesitāta, neuter haesitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | haesitātus | haesitāta | haesitātum | haesitātī | haesitātae | haesitāta | |
genitive | haesitātī | haesitātae | haesitātī | haesitātōrum | haesitātārum | haesitātōrum | |
dative | haesitātō | haesitātae | haesitātō | haesitātīs | |||
accusative | haesitātum | haesitātam | haesitātum | haesitātōs | haesitātās | haesitāta | |
ablative | haesitātō | haesitātā | haesitātō | haesitātīs | |||
vocative | haesitāte | haesitāta | haesitātum | haesitātī | haesitātae | haesitāta |