From harēna (“sand”) + -ārius.
harēnārius (feminine harēnāria, neuter harēnārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | harēnārius | harēnāria | harēnārium | harēnāriī | harēnāriae | harēnāria | |
genitive | harēnāriī | harēnāriae | harēnāriī | harēnāriōrum | harēnāriārum | harēnāriōrum | |
dative | harēnāriō | harēnāriae | harēnāriō | harēnāriīs | |||
accusative | harēnārium | harēnāriam | harēnārium | harēnāriōs | harēnāriās | harēnāria | |
ablative | harēnāriō | harēnāriā | harēnāriō | harēnāriīs | |||
vocative | harēnārie | harēnāria | harēnārium | harēnāriī | harēnāriae | harēnāria |
harēnārius m (genitive harēnāriī or harēnārī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | harēnārius | harēnāriī |
genitive | harēnāriī harēnārī1 |
harēnāriōrum |
dative | harēnāriō | harēnāriīs |
accusative | harēnārium | harēnāriōs |
ablative | harēnāriō | harēnāriīs |
vocative | harēnārie | harēnāriī |
1Found in older Latin (until the Augustan Age).