From harēna (“sand”) + -atus.
harēnātus (feminine harēnāta, neuter harēnātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | harēnātus | harēnāta | harēnātum | harēnātī | harēnātae | harēnāta | |
genitive | harēnātī | harēnātae | harēnātī | harēnātōrum | harēnātārum | harēnātōrum | |
dative | harēnātō | harēnātae | harēnātō | harēnātīs | |||
accusative | harēnātum | harēnātam | harēnātum | harēnātōs | harēnātās | harēnāta | |
ablative | harēnātō | harēnātā | harēnātō | harēnātīs | |||
vocative | harēnāte | harēnāta | harēnātum | harēnātī | harēnātae | harēnāta |