Perfect passive participle of hebetō (“blunt, dull”).
hebetātus (feminine hebetāta, neuter hebetātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | hebetātus | hebetāta | hebetātum | hebetātī | hebetātae | hebetāta | |
genitive | hebetātī | hebetātae | hebetātī | hebetātōrum | hebetātārum | hebetātōrum | |
dative | hebetātō | hebetātae | hebetātō | hebetātīs | |||
accusative | hebetātum | hebetātam | hebetātum | hebetātōs | hebetātās | hebetāta | |
ablative | hebetātō | hebetātā | hebetātō | hebetātīs | |||
vocative | hebetāte | hebetāta | hebetātum | hebetātī | hebetātae | hebetāta |